Baltijas reģiona industriālo objektu tirgus Eiropas kontekstā

Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ir labs stratēģiskais novietojums starp Eiropas savienības un Neatkarīgo valstu savienības valstīm. Baltijas reģionam ir labi attīstīta transporta infrastruktūra: teritoriju šķērso divi Eiropas koridori: ziemeļu-dienvidu virzienā (Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava) un austrumu-rietumu virzienā (Kijeva-Minska-Viļņa-Klaipēda) un to atzarojumi, te ir starptautiskas lidostas, neaizsalstošas ostas Klaipēdā un Rīgā, modernizēts dzelzceļu tīkls un Eiropas standartiem atbilstoši autoceļi.

 

Taču, lai uzsvērtu un izskaidrotu šīs priekšrocības, ir svarīgi izveidot integrētu Baltijas reģiona tirgu ar kopīgu transporta infrastruktūru, līdzīgām juridiskam un nodokļu sistēmām; - konkurētspējīgu ar citiem Centrālas un Austrumu Eiropas tirgiem. Atsevišķi Lietuvas, Latvijas un Igaunijas tirgi ir pārāk mazi, lai būtu interesanti starptautiska līmeņa industriālo platību attīstīšanai. Tos vienmēr pārspēs valstis ar lielāku iekšējā patēriņa tirgu (Polija, Čehija, Ungārija un Rumānija). Pēc transporta pieejamības iespējām Baltijas valstis ieņem trīspadsmito vietu Eiropas valstu reitingā, apsteidzot vien Krieviju un Zviedriju (sk.  Table 1.JPG). Baltijas reģiona izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums ir viena no galvenajām priekšrocībām, kas ir pamatā loģistikas pakalpojumu attīstībai, tāpēc ir svarīgi veicināt investīciju piesaisti ceļu atjaunošanai, visu transportu struktūru attīstībai un integrācijai Eiropas Savienības transporta sistēmā.   

 

Investīciju piesaistīšanā nozīmīgs ietekmējošs faktors ir arī aktīvu veidošanas un darbaspēka izmaksas, nomas tirgus situācija, kā arī juridiskā un nodokļu vide. Salīdzinājumā ar Rietumu un Austrumu Eiropas valstīm, industriālo platību izmaksas Baltijas reģionā ir vienas no zemākajām (sk.  Table 1.JPG). Vēl zemākās cenas ir tikai Polijā.

 

Šodien ražošanas un noliktavu platību tirgus ir koncentrējies Baltijas reģiona lielo pilsētu – Viļņa, Kauņa, Klaipēda, Rīga, Tallina, Pērnava un Tartu – industriālajās teritorijās, kā arī teritorijās, kas atrodas lielceļu malā ne tālāk kā 15 km no pilsētu centriem. Jauncelto industriālo objektu nomas likme ir aptuveni 4.6 EUR/m² Lietuvā, 4.5 EUR/m² Igaunijā un 6.2 EUR/m² Latvijā industriālo platību deficīta dēļ. Pieprasījums pēc jaunām industriālām platībām Baltijas reģionā attīstās vāji – nomniekiem ir vajadzīgs laiks ne tikai lai pierastu pie jaunas nomas maksas likmes un novērtētu ieguvumus, ko sniedz kvalitatīvas noliktavu telpas, bet arī lai izbeigtu saistības ar esošo telpu iznomātāju. Pateicoties ģeogrāfiskajam novietojumam, kas Latvijai trīs Baltijas valstu vidū ir visizdevīgākais, kā arī vislielākajai industriālo platību koncentrācijai, Rīga kļūst par Baltijas reģiona loģistikas centru.

 

Centrālās un Austrumu Eiropas darbaspēka tirgus salīdzinājums rāda, ka vislētākais darbaspēks ir Krievijā, Baltijas valstīs un Polijā. Tātad lielāko konkurenci Baltijas reģionam Centrālajā un Austrumu Eiropā rada Polija, kas ir sasniegusi ievērojamu progresu loģistikas un industriālo platību tirgū un ir piesaistījusi ārvalstu investorus un lielus starptautiskus attīstītājus, tādus kā ProLogis, AIG/Lincoln, Parkridge CE un Panatonni, kuri konkurē savā starpā, samazinot nomas likmi industriāliem objektiem galveno lielceļu tuvumā līdz pat 3 EUR/m². Polijā ir 14 speciālās ekonomiskās zonas, kur tiek piedāvāti nodokļu atvieglojumi investīciju piesaistīšanai. Tiešo ārvalstu investīciju (FDI) apjoms šajā sektorā Polijā ir pieaudzis par 20 procentiem pagājušajā gada laikā.

 

Samērā zemās industriālo platību būvniecības izmaksas un vidējās darbaspēka izmaksas Baltijas reģionā tiek uzskatītas par galvenajām reģiona priekšrocībām. Tomēr situācija mainīsies nākamo 5-10 gadu laikā, un šīs priekšrocības izzudis. Tādēļ būtu jāsekmē situācija, kad Baltijas reģiona modernie loģistikas un kravu pārkraušanas termināli nodrošinās 3PL (third-party logistics) pozīcijas starp tehnoloģiski attīstītākajām Rietumu un Austrumu Eiropas un NVS valstīm, kurām ir milzīgs, bet vēl neattīstīts tirgus potenciāls.

 

 

 Table_2.jpg

 

Vietējie attīstītāji Baltijas industriālo platību tirgū ir sastopami visbiežāk, kamēr ārzemju fondus interesē jau attīstīti objekti. Parasti viņi nav ieinteresēti projektos, kuri eksistē tikai plānos. Jaunu, Eiropas Savienības prasībām atbilstošu industriālo platību nomas maksa parasti ir augstāka par veco noliktavu nomas maksu, kas attur nomniekus atstāt vecās, taču lētās telpas. Saskaņā ar mūsu prognozēm, Baltijas valstu tirgus asimilēs 250 000 - 400 000 kvadrātmetru jaunu industriālo platību nākamo 2-3 gadu laikā.

 

Tāpēc ir svarīgi pilnībā izmantot pastāvošās iespējas, ieviest izdevīgas procedūras kravas pārvadājumiem. Ja transporta infrastruktūra netiks modernizēta savlaicīgi, lai paspētu radīt strukturētu pakalpojumu sistēmu, nākotnē to integrēt Eiropas transporta un loģistikas sistēmā būs vēl grūtāk. Tas, ka daudzi ar transportu saistīti lēmumi ir atkarīgi no kaimiņu valstu attīstības politikas, ir atsevišķs jautājums.

 

 

Par Colliers International

Ar 250 birojiem 50 valstīs Colliers International ir viena no lielākajām un pieredzes bagātākajām nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijām pasaulē. Tostarp, Colliers darbojas arī visās trīs Baltijas valstīs un piedāvā pilnu pakalpojumu spektru darījumos ar komercplatībām, ieskaitot investīciju projektu realizāciju, biroju, tirdzniecības platību un noliktavu nomu un tirdzniecību, kā arī koncepciju izstrādi, pētniecību un tirgus analīzi, konsultācijas, vērtēšanu un citus pakalpojumus.

 

 

Papildus informācija:
Margita Otto
Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore
Colliers International, Baltijas valstis
Tālr.: (+371) 778 3333
Fakss: (+371) 778 3334
Mob. tālr.: (+371) 2917 3173
E-pasts: m.otto@colliers.lv
www.colliers.com