Nekustamā īpašuma vērtība, izmantošanas nolūks un maksājumu procedūra

 

 

Galvenie jaunievedumi Likumā par nekustamā īpašuma nodokli:

Nodokļu maksātāji var uzzināt komercnekustamā īpašuma vērtību „Reģistru centra“ mājaslapā Internetā www.registrucentras.lt pēc unikālā īpašuma numura. Ja nodokļu maksātāji nav apmierināti ar noteikto īpašuma nodokļa vērtību, līdz 2006. gada 6. februārim viņi to varēja apstrīdēt un „Reģistru centrā“ lūgt individuālu īpašuma novērtējumu. Vēlāk, līdz 2006. gada 6. martam, kā sūdzības pamatojums bija jāiesniedz neatkarīgu vērtētāju īpašuma novērtējuma ziņojums. Ir svarīgi akcentēt, ka minētais lūgums var tikt iesniegts un individuālā novērtējuma rezultāti ievēroti tikai gadījumā, ja „Reģistru centra“ veiktais īpašuma novērtējums atšķiras no individuālā īpašuma novērtējuma par vairāk nekā 20 procentiem. Šis noteikums daudzos gadījumos ir atturējis no sūdzības iesniegšanas un vērtības apstrīdēšanas.

 

Vēl viens ceļš nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanai ir noskaidrot, vai īpašuma iecerētais izmantojums (intended use), kas norādīts „Reģistru centra“ datu bāzē, atbilst faktiskajam, jo nekustamā īpašuma iecerētais izmantojums ietekmē tā vērtību. Gadījumā, ja minētajā datu bāzē norādītais izmantojums neatbilst īpašuma faktiskajam izmantojumam, nodokļu maksātājam tas ir jāizlabo. Līdz 2006. gada 6. martam prasības iesniedzējam ir vai nu jāmaina īpašuma iecerētais izmantojums, vai arī „Reģistru centram“ jāuzrāda kopija no iesnieguma par iecerētas izmantošanas labošanu, kas iesniegts reģionālajā Valsts teritoriju plānojuma un apbūves inspekcijas pārstāvniecībā.

 

Juridiskas personas maksā viņiem piederošā nekustamā īpašuma nodokli avansā līdz 31. martam, 30. jūnijam un 30. septembrim. Deklarācijām jābūt iesniegtām reģionālās nodokļu inspekcijas nodaļās līdz nākamā gada 1. februārim. Juridiskām personām nav jāmaksā īpašuma nodoklis avansā, ja īpašums pieder fiziskai personai, bet tiek iznomāts juridiskai personai. Avansa nodoklis nav jāmaksā arī fiziskām personām, kuru īpašums tiek izmantots komerciāliem nolūkiem. Šajā gadījumā deklarācijai par atbilstošo nodokļa periodu jābūt iesniegtai vietējā nodokļu inspekcijā, un nodoklim jābūt samaksātām līdz nākamā gada 1. februārim.

 

Tiek apspriesta iespēja diferencēt nodokli (vērtību) no 0,5 līdz 1,0 procentam, nelabojot nekustamajam īpašumam noteikto nodokļa vērtību, kas tieši ietekmē īpašumam noteiktā nodokļa apmēru. Par nodokļa apmēra noteikšanu atbildīgas ir municipālās iestādes, kuru budžets atkarīgs no šī nodokļa. Saskaņā ar likumu, nodokļa likme ir 1 procents no nekustamā īpašuma vērtības.

 

Kā jau tas bija sagaidāms, īpašnieku reakcija galvenokārt bija negatīva un ļoti kategoriska. Tikai nelielai īpašnieku daļai izdevās iesniegt apelācijas sūdzību par nekustamā īpašuma nodokļa fiksēto likmi. Redzot, ka viņu bizness ir apdraudēts, īpašnieki pārgāja uzbrukumā, kritizējot gan valsts uzņēmuma „Reģistru centrs“, gan Valsts valdības un pilsētu pašvaldību darbu.

 

Redzot uzņēmēju neapmierinātību par jaunā likuma izraisīto nodokļa palielinājumu, Lietuvas finanšu ministrija un Seima Biznesa un nodarbinātības komisija atļāva pašvaldībām samazināt nekustamā īpašuma nodokli pēc sava ieskata. Vairākums pašvaldību reaģēja nekavējoties, pieņemot lēmumu pazemināt nekustamā īpašuma nodokli. Piemēram, Viļņas dome nolēma 2006. gadā samazināt šo nodokli par 50 procentiem visiem nodokļu maksātājiem, izņemot tos īpašniekus, kuri neizmanto savu īpašumu, izmanto to neatbilstoši paredzētiem nolūkiem, nekopj to vai atstāj bez uzraudzības. Tomēr nekustamā īpašuma nodoklis tika pazemināts tikai līdz tādam līmenim, kāds tika deklarēts un samaksāts 2005. gadā. Kauņas pašvaldība pieņēma lēmumu (2006. gada 27. aprīlī) samazināt nodokli par 2006. gadu par 20 procentiem tām juridiskām un fiziskām personām, kam nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar noteikto īpašuma nodokļa vērtību, pielietojot Likuma par nekustamā īpašuma 9. panta 2. paragrāfa 1. un 2. apakšpunktos minētās masu vai individuāla novērtējuma metodes, un tas nepārsniedz nodokļa apjomu, kas tika deklarēts un samaksāts 2005. gadā.

 

Vēl viens interesants problēmas risinājums ir nesamazināt nodokli kompānijām, kuru darbības rezultātā tiek piesārņota apkārtējā vide un tiek apdraudēta iedzīvotāju veselība. Šī lēmuma mērķis ir piespiest pamesto un nekopto ēku īpašniekus atjaunot īpašumus, kas bojā pilsētas seju.

 

Lietuvas viesnīcu un restorānu asociācija, Viļņas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības palāta, Lietuvas brīvā tirgus institūts, Viļņas valsts nodokļu inspekcija un virkne uzņēmēju uzsāka aktīvas diskusijas par jauno nekustamā īpašuma nodokļa likumu. Tā rezultātā Seims izdarīja labojumus Likuma 10. un 12. pantā, līdz 7. jūlijam pagarinot termiņu sūdzību, kā arī iesniegumu iesniegšanai par individuālā īpašuma novērtējuma izmantošanu 2006. gada nodokļa aprēķinam. Turklāt, tika pārskatīta nekustamā īpašuma nodokļa avansa maksājuma aprēķināšana – tagad tā var tikt veikta pēc 2005. gada noteikumiem.

 

Jāpasvītro, ka neapmierinātība ar jauno likumu no uzņēmēju, sabiedrības un Valdības puses ir atrisināta, vismaz pagaidām. Taču paradās arvien vairāk pamudinājumu ieviest universālu nekustamā īpašuma nodokli Lietuvā. Sagaidāms, ka šis nodoklis palīdzētu samazināt „cenu burbuļa” efektu, novēršot spekulācijas; turklāt, tas varētu papildināt valsts budžetu par apmēram 0.5 līdz 1 miljardam litu.